Sistēmu novietojums

FIKSĒTO AIZSARDZĪBAS SISTĒMU PROJEKTĒŠANA UZ PLAKANIEM JUMTIEM

Katras ēkas jumtam ir nepieciešamas periodiskas pārbaudes, remonts un apkope, un ļoti bieži uz tā atrodas ēkai paredzētais servisa aprīkojums un instalācijas. Tas ietver gan piekļuvi jumtam, gan pārvietošanos pa to. Kritiena risks vienmēr ir ievērojams, neatkarīgi no tā, vai veiktais darbs ir bijis ilgs vai īss.

Jumtu gadījumā kritieni visbiežāk notiek pieturoties pie jumta malas, caurumos jumta segumā, uz vājas izturības jumta elementiem un pie jumta logiem un jumta logiem. Uz jumta uzturētāju drošību var nodrošināt, izmantojot kolektīvo aizsardzību aizsargmargu veidā, kas pasargās nokrišanas riska vietas (jumta malu, jumta logus). Alternatīva aizsargmargām ir stacionārās ieklāšanas sistēmas, kuras visbiežāk tiek uzstādītas jumta konstrukcijas elementos.

 

Fiksēto aizsardzības sistēmu veidi

Stacionāras drošības ierīces, ko izmanto plakaniem jumtiem, ietver enkurojuma ierīces saskaņā ar EN 795:2012 un CEN/TS 16415:2013: A tips – enkura punkti, C tips – horizontālās trošu sistēmas, D tips – horizontālās sliežu sistēmas. Katrā gadījumā tie ir pastāvīgi savienoti ar ēkas nesošajiem elementiem.

Pareizi projektētas un uzstādītas stacionāras enkurošanas sistēmas ļauj pareizi atrisināt aizsardzību pret kritienu tā, lai aizsargātu darbinieku gan piekļūšanas ceļā uz darba vietu, gan paša darba laikā.

Stacionāro aizsardzības sistēmu projektēšana jāveic kvalificētam personālam, kas ir rūpīgi sagatavojies šāda veida darbiem.

Stacionāro aizsardzības sistēmu projektēšana

Enkurojuma komponentu izvēlei un novietošanai ir nepieciešamas zināšanas par atsevišķu komponentu aizsargīpašībām, enkurošanas aprīkojuma veiktspējas prasībām, zināšanas par standartiem un noteikumiem aizsardzībai pret kritienu. Projektēšanas posmā veic riska novērtējumu, tostarp nosaka bīstamās zonas, kurās var notikt potenciāls kritiens, un aplēses par brīvās vietas apjomu kritiena vietā.

Nākamais solis ir objekta ģeometrijas un struktūras analīze, kas nosaka konstrukcijas formu un objekta nesošo elementu izvietojumu, ar kuriem var piestiprināt fiksētas enkurojuma ierīces.

Svarīgs projektēšanas procesa elements ir ņemt vērā sakaru līnijas, kas paredzētas kustībai uz jumta, darba zonas, ieskaitot tā veidu, vienlaikus veicošo cilvēku skaitu, kā arī darba biežumu.

Apdraudējums, kas saistīts ar kritienu uz plakaniem jumtiem, ietver: izkrišanu caur jumta malām, jumta logiem, dūmu aizvariem, svārstu, krītot no ārējiem stūriem, atsitoties pret zemi no zemiem priekšmetiem, atsitoties pret šķēršļiem zem darba vietas.

Bīstamības zona

Plakanā jumta virsmas ir definētas kā bīstamās zonas. Var rasties nokrišanas risks saistībā ar jumta malām, jumta logiem vai dūmu aizvariem. Šādos gadījumos zona līdz 2m attālumā no malas ir īpaši augsta bīstamības zona. Tāpēc enkurošanas ierīces jānovieto ap šīm zonām.

Dzeltenā krāsa norāda bīstamības zonu, un tai jābūt pēc iespējas mazākai.

 

1. piemērs

Pareiza stiprinājuma ierīču izvēle un novietošana ir ļoti svarīga drošībai.

2. piemērs Jumta perimetra nostiprināšana ar balstu palīdzību.

3. piemērs Jumta aizsardzības perimetra trošu sistēma.

4. piemērs Jumta aizsardzības perimetra virvju sistēma un pretsvārsta stabi.

.

5. piemērs Jumta aizsardzība ar virvju sistēmu korē un pretsvārsta stabiem.

Svārsta krišanas risks

Vēl viens apdraudējums ir svārsta kustības risks jumta ārējā stūra kritiena gadījumā. Tāpēc ir svarīgi apsvērt pretsvārsta stabu uzstādīšanu drošā attālumā.

6. piemērs Nākamajā piemērā parādīti dažādi brīvā kritiena garumi atkarībā no malas, caur kuru notiek kritiens.


brīvā kritiena ceļš

Svārsta efekts krītot. Nav enkura punktu pret šūpošanos.

2. Svārsta efekts tiek neitralizēts, pateicoties izmantotajam pretšūpošanās stiprinājuma punktam.

Aizsargstaba attālums līdz malai nedrīkst pārsniegt 5 metrus. Taisnos posmos aizsargstabu attālums no malas nosaka savienojošā un nolietojamā mezgla garumu (piemēram, vadāma tipa kritiena ierobežotājs ar virvi). Atbilstošo garumu var brīvi regulēt, un tas nozīmē, ka aizsargstabiem nav obligāti jāatrodas vienādā attālumā no jumta malas.

Piemērs Aizsargstaba attālumam 5m no jumta malas stūra malas savienojošā un amortizācijas mezgla garums ir apm. 7m, un brīvā kritiena ceļš beidzot ir 2m.

Piemērs Aizsargstaba attālumam 10 m attālumā no jumta malas stūra malas savienojošā un amortizācijas mezgla garums ir apm. 14m, un brīvā kritiena ceļš ap 2m.

Uzstādot papildu pretsvārsta stabu savienojošās virves iezīmētā apļa krustpunktā ar diagonāli, brīvā kritiena ceļš tiek samazināts līdz 1,2 m.

Nokrišana no zemiem objektiem
Liela bīstamība ir iespēja nokrist no jumta ar nelielu augstumu (līdz 6m). Tas ir tā sauktais brīvā kritiena ceļš, t.i., savienojuma ar balstu sistēmu garuma, enerģijas absorbētāja pagarinājuma un attāluma starp savienojuma punktu drošības siksnā un darbinieka pēdām summa. Uz zemiem objektiem pastāv risks atsist pret zemi, pirms iedarbināšanas sistēma darbojas. Tāpēc uz šādiem objektiem ir jāprojektē fiksētas drošības sistēmas, lai ierobežotu kritiena iespējamību. Drošība tiek panākta, izveidojot sistēmu paralēli jumta malai visīsākajā un fiksētajā attālumā. Šādā ieklāšanas sistēmā ir svarīgi izmantot atbilstoša garuma savienojošo un amortizācijas mezglu, t.i., 0,5 m īsāku nekā attālums no savienojuma punkta līdz jumta malai. Tas vienmēr izslēdz risku nokrist no malas.

Nokrišana no objektiem uz zemes
Paturiet prātā arī objektus, kas atrodas dažādos augstumos un kas var radīt briesmas iespējamā kritiena laikā. Visizplatītākie “šķēršļi” ir zemākie jumti, saimniecības ēkas, rampas jumti, balkoni utt. Tāpat kā zema augstuma objektiem, arī ieklāšanas sistēmas jāprojektē tā, lai novērstu kritienu, tā saukto “darbs aizturēšanā”. ”.

Kopsavilkums

Fiksēto pretkrišanas aizsardzības sistēmu var uzstādīt praktiski uz jebkura jumta. Ideāls risinājums no tehniskā un organizatoriskā viedokļa ir paredzēt atbilstošus enkurojuma elementus jau ēkas projektēšanas fāzē un izgatavot tos būvniecības laikā. Tomēr vairumā gadījumu enkurošanas ierīces ir tehniski iespējams uzstādīt arī uz esošajām ēkām.

Šīs vadlīnijas ir balstītas uz spēkā esošajiem tiesību aktiem un standartiem par darba drošību augstumā, ņemot vērā Eiropas drošības standartus, kā arī labo praksi un enkurošanas sistēmu ražotāju ieteikumus.

Būtiskas norādes ņemtas no starptautiskās ekspertu grupas D-A-CH-S sagatavotā dokumenta “Planungsgrundlagen von Anschlageinrichtungen auf Dächern” droša darba augstumā jomā.